Raksta autore ZANE TIMPARE, diplomēta uztura speciāliste & uztura žurnāliste, ĒDIENS KĀ ZĀLES
“Tad saka: olas nevar ēst, tad atkal – var?! Neko nesaprotu!”
Šādu neizpratni no paziņām nākas dzirdēt bieži. Un pamatoti, jo diskusijas par olu ēšanu turpinās jau no pagājušā gadsimta 70. gadiem, kad tās ieteica strikti ierobežot ne tikai tiem, kam bija paaugstināts sirds un asinsvadu slimību, 2. tipa cukura diabēta risks, bet arī veseliem cilvēkiem.
Tagad tiek atzīts, ka šie aizliegumi maz ko līdzējuši, jo 2. tipa cukura diabēts un sirds un asinsvadu slimības kopš tā laika tikai gājušas plašumā, īpaši jau Amerikā, kur olas bija aizliegtas visstriktāk.
Arī tagad dažādu valstu vadlīnijas par olu ēšanu atšķiras. Tie paši amerikāņi olas ir iekļāvuši proteīnu grupā kopā ar gaļu un konkrēti vairs nenorāda – cik tad olu drīkst ēst. Vienīgi bilst – šīs grupas produktu kopējais ieteicamais daudzums nedēļā ir ap 700 gramiem.
Savukārt Ziemeļvalstu uztura vadlīnijas, kuras izstrādājuši Dānijas, Zviedrijas, Somijas un vēl citu ziemeļvalstu zinātnieki, neparedz nekādus ierobežojumus dienā apēsto olu skaitam. Jaunā Vidusjūras diētas piramīda rekomendē 2–4 olas nedēļā. Franči, kā jau franči, saviem iedzīvotājiem rekomendē daudz brīvdomīgāk: “ēdiet gaļu, zivis, citas jūras veltes un olas pārmaiņus 1 vai 2 reizes dienā, dodot priekšroku liesākai gaļai, zivis – vismaz 2 x nedēļā.”
Ko no tā visa saprast? To, ka olas ir pilnvērtīga un veselīga uztura stabila sastāvdaļa. Olas ir viens no vērtīgākajiem uztura produktiem – bagātas ar neaizstājamām aminoskābēm, vērtīgām taukskābēm, antioksidantiem, holīnu, B12 vitamīnu, taukos šķīstošajiem vitamīniem. Turklāt šī visa vērtība veikalos pieejama par demokrātisku cenu. Protams, olas ir arī viens no bagātākajiem uztura holesterīna avotiem.
Varbūt kāds atceras dāņu profesoru Stēnu Stenderu? Viņš 2011. gadā Latvijā kļuva slavens ar SELGAS cepumu skandālu, rosinot diskusiju par kaitīgo transtauku ierobežošanu tajos (un tagad Latvijā ir ieviesti stingri ierobežojumi transtauku daudzumam visos produktos!).
Lūk, šis pats cienījamais dāņu profesors Stēns Stenders kopā ar kolēģiem no Kopenhāgenas un Ālborgas universitātes, šķiet, vērojot peripetijas par olu ēšanu/neēšanu, pirms pāris gadiem publicēja plašu pētījumu analīzi par olu ietekmi uz sirds un asinsvadu slimībām un 2. tipa cukura diabētu.1
Viņa un kolēģu secinājums, izvērtējot visus par un pret, bija: sirds un asinsvadu slimību un 2. tipa cukura diabēta attīstību vairāk ietekmē visi kopējie uztura paradumi, fiziskā aktivitāte jeb mazkustīgums, ģenētika, nevis kāds konkrēts produkts – proti, olas.1,2
Un veseliem cilvēkiem ieteica ēst līdz septiņām olām nedēļā. Bet tiem, kas atrodas sirds un asinsvadu slimību vai 2. tipa cukura diabēta riska grupā – tik daudz olu rekomendē vienīgi tad, ja viņiem ir īpaši veselīgs dzīvesveids.1 Protams, jāņem vērā arī ārstējošo ārstu rekomendācijas, slimības gaita un citi apstākļi, kas var noteikt arī mazāku olu patēriņu nedēļā. Mūsu kardiologi šādos gadījumos rekomendē kā Vidusjūras diētā: 2–4 olas nedēļā.
Rakstā izmantotā literatūra:
1 Geiker, N. R. W., Larsen, M. L., Dyerberg, J., Stender, S., & Astrup, A. (2018). Egg consumption, cardiovascular diseases and type 2 diabetes. European Journal of Clinical Nutrition, 72(1), 44-56. doi:http://dx.doi.org.db.rsu.lv/10.1038/ejcn.2017.153
2 Theresa A Nicklas, Carol E O'Neil, Victor L Fulgoni, III, Differing Statistical Approaches Affect the Relation between Egg Consumption, Adiposity, and Cardiovascular Risk Factors in Adults, The Journal of Nutrition, Volume 145, Issue 1, January 2015, Pages 170S–176S, https://doi.org/10.3945/jn.114.194068
Cilvēka organisms pats omega-3 taukskābes saražot nespēj, tāpēc tās jāuzņem ar uzturu. Vislabāk – ar dabīgiem pārtikas produktiem nevis sintētiskām kapsulām. Olas, kas bagātinātas ar omega-3, ir viegli pieejams un garšīgs veids, kā ēdienkartē nodrošināt omega-3, īpaši, ja zivis negaršo.
Stipra imunitāte pašlaik ir aktuāls temats, īpaši, ja rudenī prognozē atkārtotu koronavīrusa uzliesmojuma vilni. Bet vai imunitāti varam spēcināt ar uzturu? “Spēcināt” nebūs īstais vārds, jo ziniet, kas imūnsistēmai patīk vislabāk – BŪT LĪDZSVARĀ un gluži vienkārši normāli funkcionēt. Tai nepatīk skaļi vārdi un pārspīlējumi, jo imūnsistēma, kas ir pārlieku aktīva, organismam gluži pretēji var radīt veselības problēmas – alerģiskas reakcijas un autoimūnas slimības.
Olas ēdienos lieliski sader ar dārzeņiem, rudzu maizi vai citu maizi, kas ir bagāta ar šķiedrvielām; olas labi papildina arī dažādus salātus. Minētie ir lieliski sabiedrotie olām ne tikai garšas, bet arī veselīguma ziņā.
