Raksta autore ZANE TIMPARE, diplomēta uztura speciāliste & uztura žurnāliste, ĒDIENS KĀ ZĀLES
Ēdiet olas kopā ar šķiedrvielām
Olas ēdienos lieliski sader ar dārzeņiem, rudzu maizi vai citu maizi, kas bagāta ar šķiedrvielām; olas labi papildina arī dažādus salātus. Nosauktie ir ne tikai lieliski kompanjoni olām garšas, bet arī veselīguma ziņā.
Gan dārzeņi, gan pilngraudu produkti (rudzu maize, sēklām un šķiedrvielām bagāta maize, miežu produkti) satur šķiedrvielas. Bet šķiedrvielām bagāts uzturs spēj samazināt sirds un asinsvadu slimību, aptaukošanās risku, palīdz samazināt arī asinsspiedienu un zema blīvuma jeb sliktā holesterīna rādītājus.1 Tāpēc, ja kādam olas ļoti garšo, taču viņš no to ēšanas atturas, baidoties par savu holesterīna līmeni, tad šķiedrvielām bagāts uzturs + garšīgi pagatavotas olas būs labs risinājums. Bez iepriekš minētajiem labs šķiedrvielu avots un labs zema blīvuma jeb sliktā holesterīna līmeņa regulētājs būs arī dažādi rieksti.2
Turklāt jāatgādina, ka daudzi jaunākie pētījumi neapstiprina aizdomas, ka ar olām uzņemtais holesterīns būtu vainojams sirds un asinsvadu slimību attīstībā.3 Zinātnieku un ārstu bažīgie skatieni tagad daudz vairāk tiek vērsti liela piesātināto tauku daudzumu un transtaukskābju virzienā, bet olas nesatur ne vienu, ne otru (piesātinātos taukus – pavisam nedaudz).
Zinātnieki arvien biežāk arī norāda: hronisko slimību (pie tām pieder arī sirds un asinsvadu slimības) profilaksē noteicošais ir viss dzīvesveids kopumā – īpaši fiziskā aktivitāte, nesmēķēšana, neaizraušanās ar alkoholu, nevis kāda viena produkta vainošana.
No uztura var izcelt trīs vienkāršas lietas, ko tiešām vērts ievērot, rūpējoties par veselību: mazāk sāls, mazāk pievienota cukura un mazāk piesātināto tauku. Olas neiederas nevienā no nosauktajiem plauktiņiem, tāpēc tās droši var baudīt, protams, ar mēru un apdomu, kā visu šajā dzīvē.
Rakstā izmantotā literatūra:
1 Position of the Academy of Nutrition and Dietetics: Health Implications of Dietary Fiber
Dahl, Wendy J. et al. Journal of the Academy of Nutrition and Dietetics, Volume 115, Issue 11
2 Escurriol, V., Cofán, M., Serra, M. et al. Serum sterol responses to increasing plant sterol intake from natural foods in the Mediterranean diet. Eur J Nutr 48, 373–382 (2009). https://doi.org/10.1007/s00394-009-0024-z
3 Zhong VW, Van Horn L, Cornelis MC, et al. Associations of Dietary Cholesterol or Egg Consumption With Incident Cardiovascular Disease and Mortality. JAMA. 2019;321(11):1081–1095. doi:10.1001/jama.2019.1572
Cilvēka organisms pats omega-3 taukskābes saražot nespēj, tāpēc tās jāuzņem ar uzturu. Vislabāk – ar dabīgiem pārtikas produktiem nevis sintētiskām kapsulām. Olas, kas bagātinātas ar omega-3, ir viegli pieejams un garšīgs veids, kā ēdienkartē nodrošināt omega-3, īpaši, ja zivis negaršo.
Stipra imunitāte pašlaik ir aktuāls temats, īpaši, ja rudenī prognozē atkārtotu koronavīrusa uzliesmojuma vilni. Bet vai imunitāti varam spēcināt ar uzturu? “Spēcināt” nebūs īstais vārds, jo ziniet, kas imūnsistēmai patīk vislabāk – BŪT LĪDZSVARĀ un gluži vienkārši normāli funkcionēt. Tai nepatīk skaļi vārdi un pārspīlējumi, jo imūnsistēma, kas ir pārlieku aktīva, organismam gluži pretēji var radīt veselības problēmas – alerģiskas reakcijas un autoimūnas slimības.
Pamatota saistība starp olu ēšanu, holesterīna un triglicerīdu līmeņa izmaiņām asinīs, mirstību vai nozīmīgiem sirds un asinsvadu slimību gadījumiem
