Svinīgajā atklāšanas pasākumā viesiem bija iespēja ieskatīties vienā no jaunajām vistu novietnēm, kurā pēc brīža mājos 133 tūkstoši putnu. Ražotnes būvētas, izmantojot jaunākos risinājumus būvniecībā un putnkopībā. Projekta kopējās investīcijas pārsniedz 10 miljonus eiro, un tas realizēts 2 gadu laikā. Komplekss sastāv no vienas jaunputnu novietnes un trim dējējvistu kūtīm ar kopējo ražošanas kapacitāti – 120 miljoni olu gadā.
Valdis Grimze, Balticovo padomes priekšsēdētājs: “Atrādot mūsu jaunās vistu kūtis jeb vistu daudzdzīvokļu mājas, kā mēs tās varētu dēvēt, jo vistas var kāpelēt pa trīs stāviem, esam realizējuši ievērojamu Eiropas līmeņa projektu, kas visu olu produktu ražošanas industriju Latvijā paceļ jaunā līmenī. Priecājamies to īstenot šobrīd, jo tehnoloģijas un zināšanas ir gājušas tālu ceļu, un šobrīd jau varam nodrošināt modernākās iekārtas, kas pat visas Eiropas līmenī ir augstu vērtētas.”
“Iecavai, Latvijai un visai Baltijai šī ir priecīga diena. Kaut arī redzam, ka vēl joprojām ārpus sprostiem dētās olas Latvijā ir mazāk pieprasītas nekā ārvalstīs, arī pie mums pieprasījums pieaug. Savukārt eksportā pieprasījums pēc kvalitatīviem produktiem, kas ražoti pēc ilgtspējas principiem, pieaug diezgan strauji. Ja pirms vairākiem gadiem saskārāmies ar to, ka eksporta tirgos bija nepieciešams lielāks ārpus sprosta dēto olu apjoms, tad šobrīd redzam strauju pieprasījuma pieaugumu arī tādiem produktiem kā vārītas olas un šķidrie olu produkti,” stāsta Toms Auškāps, Balticovo komunikācijas un attīstības direktors.
“Jāsaprot gan, ka ceļš līdz olu ražošanai bez sprostu sistēmas vēl ir tāls, jo pieprasījums pēc 3. numura olām vēl joprojām ir lielākais gan Latvijā, gan ārpus Eiropas un vietām arī Eiropā. Ārpus Eiropas lielākā daļa no patēriņa ir 3. numura olas. Tomēr varam šo uzskatīt par pozitīvu soli, kas nozīmē visas Latvijas olu ražošanas nozares attīstību. Un, skatoties uz nākotnes projektiem, Balticovo paredzēts celt arvien jaunas ārpus sprostu novietnes, piemēram, nākamgad atklāsim otro lielizmēra brīvās turēšanas novietni, kurā mājos 20 000 putnu ar astoņu hektāru lielu platību pastaigām,” papildina T. Auškāps.
Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards uzteica uzņēmuma vīziju par ilgtspējīgu un sociāli atbildīgu ražošanu: “Latvijas vietējie ražotāji ir tie, kas veido un rūpējas par vietējā tirgus stabilitāti, nodrošinot svaigu, kvalitatīvu un drošu vietējo produkciju Latvijas iedzīvotājiem, vienlaikus veidojot nozīmīgu ieguldījumu valsts tautsaimniecībā. Esmu gandarīts, ka vietējie uzņēmēji arvien aug un attīstās, ieviešot mūsdienīgu pieeju un tehnoloģijas, tādējādi sniedzot arvien plašākas vietējās pārtikas produktu pieejamības iespējas ikvienam patērētājam kā Latvijā, tā arī ārējos tirgos. Turklāt mūsdienās pārtikas drošībai un dzīvnieku, putnu labturības jautājumiem tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība – tādēļ ir īpaši uzteicama ražotāja vīzija par ilgtspējīgu un sociāli atbildīgu darbību.”
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce uzsvēra Balticovo veikto investīciju nozīmi: “Iepriecinoši, ka Latvijā darbojas lielākais ražotājs Ziemeļeiropā, kurš izvēlas investēt laikā, kad daudzi citi uzņēmumi globālās pandēmijas dēļ investīcijas aptur. Tās ir 10 miljonu lielas investīcijas Latvijas ekonomikā, izaugsmē un eksportspējā.”
Arī Lauku atbalsta dienesta direktors Ģirts Krūmiņš, Latvijas Olu un putnu gaļas ražotāju asociācijas izpilddirektore Anna Ērliha un Iecavas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks atzinīgi novērtēja jaunā kompleksa pienesumu nozarei, kā arī Balticovo virzīšanos uz dzīvniekiem un dabai vēl draudzīgāku ražošanu.
Olu kategorijā "Gada prece 2022" nomināciju ir ieguvis produkts- Balticovo Vistu olas M/A 10 gb.
Ceturtdien, 29. jūnijā, AS “Balticovo”, savā ražošanas teritorijā Iecavā, lika pamatakmeni rūpnīcai, kur biogāze pārtaps biometānā, tā stiprinot gan valsts enerģētisko neatkarību, gan aprites ekonomikas principu īstenošanu uzņēmumā, informēja valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans.
Lai veicinātu ikviena veida darba devēju rūpes par savu darbinieku spēju harmonizēt savu privāto ģimenes un profesionālo darba dzīvi, kopš 2020. gada Sabiedrības integrācijas fonds ir uzsācis izstrādāt un ieviest programmu “Ģimenei draudzīga darbavieta".