Balticovo pilnveidos vistu labturības apstākļus Madonas un Daugavpils kūtīs

Publiskotajā video, ko uzņēmuši dzīvnieku aizstāvji, redzami kadri no nemodernizētajām novietnēm Madonā un Daugavpilī, kurās atrodas putni dzīves stadijā, kad notiek dabīga putnu atspalvošanās - putni maina spalvu. Tas ir dabisks process, taču sprostos dzīvojošu putnu spalvas atjaunojas lēnāk, jo putni viens otru knābā. Tieši tāpēc putniem fermās tiek īsināti knābji, lai putni viens otru netraumētu, kā arī lai putnam ērtāk būtu satverama un uzņemama pilnvērtīga barība. Knābja īsināšana notiek putna 7-9 dienu vecumā, kad knābītis vēl nav ticis apasiņots, līdz ar to putnam netiek nodarītas sāpes.

Balticovo jau šobrīd patērētajiem piedāvā ārpus sprostiem dējušu vistu olas ar zīmolu Mājas un Zemnieku olas, lai arī pagaidām to pārdošanas apjoms ir tikai 2%, jo cilvēki vēljoprojām izvēlas salīdzinoši daudz lētākās 3.numura jeb sprostos audzētu vistu olas. Uzņēmums ir gatavs sekot līdzi patērētāju pieprasījumam un diskusijai par olu biznesu. Madonas vistu fermā tiek turētas 5% no Balticovo piederošajām vistām un tajā ir plānots ierīkot 1. numura jeb brīvās turēšanas apstākļos dētu olu ražošanu kā arī veikt citus modernizācijas pasākumus. Uzņēmums šo fermu iegādājās pirms dažiem gadiem un tajā saglabājušās vēl vecās iekārtas un sprosti.  Pārtikas un Veterinārais dienests Madonas fermu ar tur esošajām 4 kūtīm ir apsekojis vairākkārtīgi  un 2016. gada jūlijā atzina, ka tā atbilst ES direktīvām un MK noteikumiem. Jau tuvākajā laikā uzņēmums nomainīs vistu pakaišus, ko iespējams izdarīt tikai, tad kad tiek mainīts vistu ganāmpulks. Tāpat kā jau minēts uzņēmums plāno šajā fermā veidot par ārpus sprostiem dzīvojušu vistu kūti.

Daugavpils fermā uzturas  3 % vistu ganāmpulka un arī šo fermu ir plānots modernizēt. Gan Madonas, gan Daugavpils fermās tiek strādāts pie vistu labturības un drošības kontroles pilnveidošanas, lai nodrošinātu gan slimo putnu ātrāku identificēšanu, gan beigto putnu aizvākšanu un utilizāciju. Noteikumi paredz mirušo putnu izvākšanu reizi dienā, taču pie lieliem apjomiem nostrādā cilvēciskais faktors un gadās nepamanīt pilnīgi visus kritušos putnus. Lai arī labturības noteikumi formāli nav pārkāpti, taču tas norāda uz iekšējās darba kvalitātes un darbinieku kvalifikācijas uzlabošanas iespējām. Šobrīd notiek regulāras vistu veselības stāvokļa pārbaudes, kas iedalāmas vairākos līmeņos: vistu ikdienas un klīniskās apskates, kā arī dažādu analīžu ņemšana, lai kontrolētu vistu veselības stāvokli, kā arī ārkārtas kontroles pasākumi.

Olu kontrole līdz tā nonāk līdz patērētājam iedalāma vēl vairākos posmos, olas tiek apstarotas ar ultravioleto gaismu, kas iznīcina baktērijas uz olas čaumalas, katra ola tiek nosvērta, lai precīzi sadalītu pa svara kategorijām,  tās tiek skanētas ar Ultra HD kamerām pārbaudot vai to čaumala ir tīra, kā arī pārbaudītas vai olu čaumala nav ieplaisājusi, kā pēdējais no pārbaudes mehānismiem ir olas pārbaude, vai olā nav asins ieslēgumi. Tikai pēc šiem kontroles mehānismiem ola tiek marķēta un novirzīta tirdzniecībai kā A šķiras olas. Tādejādi  Balticovo garantē, ka tā produkcijas lietošana cilvēka uzturā ir droša, ko apliecina arī uzraugošo iestāžu apliecinājumi.

Kopumā Balticovo vistu labturības apstākļu pilnveidošanā jau šobrīd ir investējis vairāk nekā 30 miljonus eiro. Jau ziņots, ka arī šogad turpinās uzņēmuma ražošanas attīstība – jaunputnu novietņu būvniecībā un iekārtās tiks investēti vairāk nekā 800 tūkstoši eiro. Pateicoties investīcijām Balticovo ir atzīts par vienu no modernākajiem un lielākajiem olu ražošanas uzņēmumiem Ziemeļeiropā. Uzņēmums jau vairākus gadus uztur starptautiska līmeņa kvalitātes sistēmu, kuru apliecina prestižais BRC pārtikas drošības un ISO kvalitātes sertifikāti.

Uzņēmums sadarbojas gan ar Pārtikas un Veterināro dienestu, gan arī gatavs atklātai diskusijai ar Dzīvnieku aizsardzības biedrību un sabiedrību, neslēpjot savas ražotnes un skaidrojot patērētājiem vistu audzēšanas procesu. Balticovo šobrīd ir 2,4 miljoni vistu, kas nodrošina patērētājiem olas un to produktus Baltijā, ASV, Austrijā, Beļģijā, Bulgārijā, Čehijā, Dānijā, Francijā, Itālijā, Japānā, Nīderlandē, Polijā, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Ungārijā, Vācijā un Zviedrijā. Tostarp uzņēmums eksportē produkciju ārvalstu farmācijas kompānijām, kas pieprasa tieši būros audzētu vistu olas, jo tās ir tīrākas, izslēdzot infekciju, piesārņojuma, toksisku elementu klātbūtnes riskus. Putni, kas atrodas būros, neslimo ar zarnu infekcijām un kokcidiozi, jo viņiem nav saskares ar izkārnījumiem pretstatā putniem, kas atrodas ārpus būriem. Līdz ar to būros audzētām dējējvistām to dzīves laikā netiek izmantoti medikamenti un kokcidiostati, kas ir ļoti svarīgi daudzos gadījumos, kad runājam par olu kvalitāti. Tāpat, lietojot cilvēka uzturā būros turētu vistu olas, faktiski ir neiespējami saslimt ar salmonellozi, jo vistas ir vakcinētas pret šo slimību.

###

Par AS „Balticovo”

AS „Balticovo” ir uzņēmums ar vairāk nekā 40 gadu pieredzi olu un olu produktu ražošanā. Uzņēmums ir orientēts uz darbību Latvijas un starptautiskos tirgos, eksportējot līdz 70% no saražotās produkcijas. Ražotnē notiek pastāvīga produktu kvalitātes kontrole stingrā veterinārā uzraudzībā. Uzņēmuma īpašnieks ar 95% uzņēmumu akciju – Latvijas pilsoņiem piederošais „BCO”. Šobrīd Ziemeļeiropas valstu vidū AS „Balticovo” ir olu un olu produktu ražošanas nozares līderis ar tirgus daļu Latvijā ap 40%. Strādājošo skaits 2016.g. – 246 darbinieki. Uzņēmuma apgrozījums 2015. gadā – 45,9 milj. eiro. 2016. gadā Latvijas Darba devēju konfederācija uzņēmumu atzina par labāko darba devēju Zemgalē. Uzņēmums ir atzīts kā viens no Latvijas vērtīgākajiem Latvijas uzņēmumiem desmitgadē (2006-2015.g.) AS „Balticovo” ir saņēmusi ISO 9001, ISO 22 000, BRC kvalitātes standartu apliecinājumus. 2016. gadā uzņēmums saņēma prestižo “Ruban d’Honneur” apbalvojumu Eiropas biznesa lielākajā konkursā “European Business Awards”. Uzņēmuma pārvaldībā ieviests ISO 31 000 standarts. AS „Balticovo” atrodas Latvijā, Iecavas novadā.