Šī tīmekļvietne izmanto sīkdatnes (cookies). Sīkdatnes ir mazas burtu un skaitļu datnes, kas tiek lejupielādētas un saglabātas jūsu datorā vai citā ierīcē (piemēram, mobilajā tālrunī, planšetdatorā), un saglabātas jūsu tīmekļa pārlūkā vietnes apmeklējuma laikā. Tās var izmantot, lai sekotu līdzi, kādas lapas vietnē apmeklējat, lai saglabātu jūsu ievadīto informāciju vai atcerētos jūsu izvēles, piemēram, valodas iestatījumus, vietnes pārlūkošanas laikā.

Balticovo liek pamatakmeni biometāna un sašķidrinātā oglekļa dioksīda rūpnīcas izbūvei

Ceturtdien, 29. jūnijā, AS “Balticovo”, savā ražošanas teritorijā Iecavā, lika pamatakmeni rūpnīcai, kur biogāze pārtaps biometānā, tā stiprinot gan valsts enerģētisko neatkarību, gan aprites ekonomikas principu īstenošanu uzņēmumā, informēja valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans.


Investīcijas ražotnes projektēšanā, būvniecībā un aprīkošanā sasniegs ap astoņiem miljoniem eiro. Plānots, ka tā darbību uzsāks šā gada novembrī. Rūpnīcu projektējuši un tagad arī būvē Latvijas uzņēmums  AS “Siltumelektroprojekts”.


Jau līdz šim “Balticovo” bija investējis ap 12 miljoniem eiro notekūdeņu attīrīšanas iekārtās un putnu kūtsmēslu pārstrādes rūpnīcā SIA “Egg Energy”, kur tiek pārstrādāti kūtsmēsli un kur arī tiek ražota biogāze.


“Biogāzi izmantojam elektroenerģijas un siltumenerģiju ražošanai. Elektroenerģiju mūsu meitas uzņēmums pārdod  elektroenerģijas tirgotājiem biržā un daļu izmanto pašpatēriņam. Saražoto siltumenerģiju uzņēmums izmanto biogāzes ražošanas tehnoloģiskajiem procesiem un augstas kvalitātes granulētā organiskā mēslojuma ražošanai,” teica “Balticovo” valdes priekšsēdētājs.


Biometāna pārstrādes rūpnīca jau ir nākamais solis, jo to iegūst attīrot un sadalot biogāzi. “Biometāns ir 100% alternatīva dabasgāzei un tas ir pilnībā atjaunīgs resurss, ko mēs plānojam pārdot dabasgāzes tirgotājiem Eiropā. Tas būs pirmais šāda apjoma projekts Baltijā, plānojam saražot līdz 100 GWh/gadā biometāna,” uzsvēra Mhitarjans.


Zemkopības ministrs Didzis Šmits atzinīgi novērtēja uzņēmuma attīstības virzienu. “AS “Balticovo” vienmēr bijušas augstas ambīcijas un lieli plāni, nepārtraukti attīstot un pilnveidojot savas ražošanas iespējas. Efektīvas, modernas un pašpietiekamas biometāna ražotnes izveide Latvijā apvieno rūpes par klimata sargāšanu, videi draudzīgu enerģijas izmantošanu, nodrošinot alternatīvus siltuma un elektroenerģijas avotus, vienlaikus paaugstinot energoefektivitāti, novēršot kaitīgo izmešu nokļūšanu atmosfērā, radot arī augstāku tehnoloģisko izpratni par energoefektīvas lauksaimniecības politiku, kurā ir ievērojamas papildu iespējas dažādu palīgražotņu attīstībā. Biogāzes attīrīšana līdz tīram biometānam paver papildu iespējas iesaistīties arī atjaunojamo resursu ražošanā, samazinot metāna un amonjaka emisijas, kas ir būtisks emisiju avots Latvijā. Lai izdodas!” novēlēja Šmits.


Blakus produkts biogāzes attīrīšanai ir arī sašķidrināta ogļskābā gāze (CO2) , ko izmanto, piemēram, ugunsdzēšamajos aparātos, gāzēto dzērienu ražošanai un citviet, un kuru Latvijas lielākais olu ražotājs plāno pārdot. Tāpat uzņēmums plāno tirgot zaļās enerģijas izcelsmes sertifikātus.


Uzņēmēja ieskatā, tieši šādi ilgtspēja un aprites ekonomika iemiesojas dzīvē. Pirmkārt, ražotājs izmanto maksimāli daudz sev pieejamos resursus tos pārstrādājot un atkārtoti izmantojot. Tas ļauj samazināt ražošanas izmaksas, attiecīgi produktu pašizmaksu, kas, savukārt, padara tos pieejamākus pircējiem. Otrkārt, ražojot biometānu uzņēmumā, tiek stiprināta valsts enerģētiskā neatkarība, bet, treškārt, – izmantojot lokālo uzņēmēju kompetenci, tiek saīsinātas piegādes ķēdes un ieguldīts Latvijas tautsaimniecībā.


“Olas ir viens no pieejamākajiem olbaltumvielu avotiem, turklāt tajās ir vēl daudz veselībai svarīgu un vērtīgu uzturvielu. Tāpēc mēs jo sevišķi izjūtam atbildību rūpēties, lai mums būtu tāds produktu klāsts un cenas ir tādas, lai olas kā pārtikas produkts būtu pieejams visplašākajam pircēju lokam,” noslēgumā piebilda Mhitarjans.


Līdztekus rūpnīcas projektam, AS “Balticovo” jau kopš 2020. gada ir uzsācis ceļu uz brīvāku dzīvi dējējvistām – plānots, ka līdz 2027. gadam uzņēmums pāries uz putnu turēšanu ārpus sprostiem. Līdz šim jaunas infrastruktūras izveidē jau ir ieguldīti vairāk kā 40 miljoni eiro.