This website uses cookies. Cookies are small alphanumeric files that are downloaded and stored on your computer or other device (eg mobile phone, tablet) and stored in your web browser when you visit a website. They may be used to keep track of which pages on the website you visit, to store information you have entered or to remember your preferences, such as language settings, as you browse the website.

Lieldienu ticējumi


Kas gan būtu Lieldienas bez ticējumiem? Esam apkopojuši dažus populārākos Lieldienu ticējumus, kuri jau ir neatņemama svētku sastāvdaļa.


Šūpošanās
• Lieldienās jāšūpojas, lai vasarā neēstu odi un citi kukaiņi.
• Lieldienās vajaga daudz šūpoties, tad pa gadu nekausies ar „lāča miegu”.
• Kas vienreiz kāris šūpoles, tam jākar arī citās Lieldienās, jo citādi lopiem neklājas labi.
• Lieldienās šūpojoties, šūpulim jāļauj lēnām nostāties, lai tā, lēni un līgojoties, nozied linu druva.
• Šūpošanās pieder pie kustību auglības aktiem līdzīgi dancošanai, lēkšanai, skriešanai, riņķošanai.
• Kas gribēja sev veiksmi nodrošināt, tam Lielās dienas rītā pār šūpoļu koku bija jāmet trīs olas tā, lai nesasitas.

Olas
• Kas olas bez sāls ēd, tas visu vasaru daudz melos.
• Lieldienās bērniem vajag ēst daudz olu, lai augtu apaļi kā olas.
• Lieldienās olas vārot nedrīkst pūst uguni, jo tad olas plīst.
• Lieldienas pirmo olu ēdot, nedrīkst to saskrāpēt, jo tad būs tik daudz slimību, cik olai skrambu.
• Kas Lieldienās olas zogot, tas paliekot tikpat pliks kā ola.
• Lieldienās jāēd tikai olas, jo kas arī gaļu ēd, to visu gadu moka kukaiņi.
• Lieldienas sestdienā visām saimniecēm bija jāvāra olas, tad nākošā gadā varēja labi satikt ar saimi un kaimiņiem.
• Jo vairāk olu bija saimniecei Lieldienās, jo vairāk nākošā gadā vairojās lopi un deva pienu.
• Lieldienā jākrāso olas, tad vistas dēs skaistas olas.
• Kam ola stiprāka, tas dzīvo ilgu mūžu.
• Ja bļodiņā griežot divas olas ar pirkstu, tās sasitas, tad nākamā gadā apprecēsies.

Laika pareģojumi
• Lietus pirmā Lieldienā norāda, ka līdz vasaras svētkiem katra svētdiena būs lietaina.
• Kad pāriet Lieldienas, tad iesākas silts laiks.
• Lieldienas rītā nedrīkst istabā uguni kurt, lai pērkons neiespertu.
• Cik daudz rasas priekš Lieldienas, tik daudz salnu pēc Lieldienas.
• Kad vardes pa Lieldienām iet pāri pār lielceļu, tad sagaidāma lietaina vasara.
• Ja Lieldienu rītā saule uzlēkusi spodra, būs karsta vasara.
• Ja jau priekš Lieldienām rūc pērkons, tad būs barga vasara.
• Ja Lieldienās ir lietus, tas līs katrā svētdienā līdz par vasarsvētkiem.

Veselība
• Lieldienu naktī ar pīlādža rungu jāskrien apkārt mājai, lai burvji netiek mājā iekšā.
• Lai būtu sārti vaigi, Lieldienu rītā pirms saullēkta jāapēd vismaz 13 dzērveņu ogu.
• Dziedinošs un sargājošs ir ūdens, kas, neizrunājot ne vārda, līdz saullēktam pasmelts no upes tecēšanas virzienā. Ar to apslaka lopus, dzīvojamo māju.
• Ja Lieldienas pirmo rītu iet priekš Saules lēkšanas upē mazgāties, tad visu gadu ir vesels.
• Lieldienas rītā, Saulei lecot, jāmazgā mute, jo tad tiekot skaists.
• Ja negrib, lai ir lielas kājas, tad vajag Lieldienu rītā ar kailām kājām uzkāpt uz akmeņa.
• Lieldienas rītā pirms saules lēkta jāuzliek sāls uz staba gala un jāatstāj līdz saules rietam,- derīgs visām slimībām.

Mājas
• Kurš Pirmajās Lieldienās pirmais laukā iziet, tam tajā gadā laime gaidāma.
• Lieldienās ēd zirņus, lai bagātību iegūtu.
• Lieldienas rītā bez Saules jāizkurina krāsns, tad darbi veicas visiem pa priekšu.
• Ja Lielās piektdienas rītā istabas gružus uzber uz otra saimnieka zemes, tad to gadu mājās nebūs ne blusas, ne mušas.
• Citiem neredzot, Lieldienas rītā jālasa skaidas, malkas gruži un jānoglabā mājās - vēlāk tie nesīs naudu.
• Lieldienas priekšvakarā durvis nosprauda ar pīlādžu zariem, lai ļaunie gari netiek iekšā.
• Ja Lieldienas olu čaulas nejauši kājām samin, tad tai mājā ļaudis nemierā dzīvos.
• Ja saimes tēvs Lieldienās olu sagriež tik daļās, cik cilvēku, tad saime dzīvojot saticīgi.
• Pa Lieldienu jāiet skaidas lasīt, tad atradīšot zudušas lielas.
• Lieldienu nedēļā nevajag malt dzirnavas, kā arī vispār nedarīt nekādus trokšņainus darbus, lai vētras un pērkona negaisi nenodarītu postu.


Avots "Svētku laiks" www. svetkulaiks.lv