Ētikas kodekss

Uzņēmuma ētikas kodeksa pamatprincipi

Ētikas Kodeksa mērķis ir veidot biznesa praksi, kas ir balstīta uz ētikas pamatprincipiem

un palīdz darbiniekiem rast atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar dažādām ētikas

dilemmām.

Kodeksā ietvertie ētikas principi un normas ir saistoši darbiniekiem viņu attieksmē pret

darbu, savstarpējā saskarsmē, kā arī attiecībās ar valsts un nevalstiskām institūcijām un

biznesa partneriem.

Uzņēmuma pamatvērtības ir: godīgums un taisnīgums, atbildība, atklātība, lojalitāte,

profesionalitāte, cieņa, atvērtība, laipnība un entuziasms.

1. Pamatvērtības

1.1. Godīgums un taisnīgums

1.1.1. Saskaņā ar Latvijas likumdošanu tiek nodrošināta dokumentu caurskatāmība un

pieejamība. Tādējādi klientiem un sabiedrībai tiek atklāta visa uzņēmuma informācija,

kas nav konfidenciāla.

1.1.2. Uzņēmuma lietvedība ir objektīva, precīza un godīga.

1.1.3. Darbinieki izturas godprātīgi pret saviem pienākumiem, principiāli rīkojas ikvienā

negodīgas rīcības gadījumā. Neviens biznesa partneris nav tik nozīmīgs, lai uzņēmums

pārkāptu savas pamatvērtības.

1.1.4. Uzņēmums atbalsta un iedrošina augstu ētikas standartu ievērošanu un godīgu

konkurenci, jo laba reputācija ir sadarbības priekšnoteikums. Tādā veidā arī uzņēmums

veicina savu standartu un ētikas normu stiprināšanu un izaugsmi. Šo principu

neievērošanas gadījumā uzņēmums var atturēties no sadarbības uzsākšanas vai arī

apturēt jau uzsāktu sadarbību.

1.1.5. Darba samaksa ir atbilstoša katra darbinieka profesionālām zināšanām un

pieredzei. Darbinieki ar līdzīgu izglītību, pieredzi un darba iemaņām saņem līdzvērtīgu

atalgojumu.

1.1.6. Papildus samaksa par paveiktajiem darba pienākumiem ir iespējama, ja vien tā

nav ar nolūku ietekmēt šīs personas viedokli kādā konkrētā situācijā.

1.1.7. Dokumentu viltošana, uzrādot savus akadēmiskos un profesionālos dokumentus

vai citas negodīgas rīcības, ir aizliegta.

1.1.8. Uzrādot diplomus vai citus līdzvērtīga satura dokumentus, kā arī veicot darba

pienākumus, kur novērtējums pienākas vairāk kā vienam dalībniekam, tas ir jāatzīst

godīgi un objektīvi.

1.1.9. Darbinieku uzdotie jautājumi un problēmsituācijas tiek risināti godīgi un taisnīgi,

taču godīgi ne vienmēr nozīmē vienādi.

1.1.10. Par jebkādu juridisku saistību vai pārkāpumu ārpus darba laika, kas var ietekmēt

tiešos darba pienākumus, nekavējoties ziņot vadībai.

1.2. Atbildība

1.2.1. Darbiniekam tiek nodrošināta alga, saskaņā ar Latvijas likumdošanu noteiktas

darba stundas, sociālās garantijas un atbilstoši darba apstākļi, kas ir specifiski katrā

struktūrvienībā (kritēriji ietver: trokšņa līmeni, temperatūra darba vietā, ventilācija,

apgaismojums, sanitārais mezgls).

1.2.2 .Vadītājs atbalsta darbiniekus, nododot viņiem uzņēmuma vērtības un sniedzot

padomu, aktīvi iesaistot problēmu risināšanā līdz darbinieks kļūst pietiekoši zinošs un

patstāvīgs.

1.2.3. Uzņēmums strādā kā vienota komanda, lai sasniegtu kopēji nospraustos mērķus.

Vadītājs uzticas saviem padotajiem un otrādi, jo uzņēmuma darbības rezultāti arī ir

atkarīgi no vēlmes uzticēties otram un ļaut vadīt procesu darbiniekam, kurš visvairāk tam

atbilst.

1.2.4. Darbinieki apzinās sava amata prasības un nosacījumus, kā arī savas darbības

ieguldījumu, tādēļ izjūt personisku atbildību par veiktā darba kvalitāti uzņēmuma kopīgo

mērķu sasniegšanā.

1.2.5. Darbinieks savus pienākumus veic profesionāli, ievērojot precizitāti, rūpību un

savlaicīgi, lai nodrošinātu uzņēmuma darba efektivitāti un kvalitāti. Darbinieki veic tādus

pienākumus un pieņem tādus lēmumus, kas atbilst viņa kompetences līmenim.

1.2.6. Darbinieki savu pienākumu izpildē un lēmumu pieņemšanā norobežojas no

personīgajām interesēm un ārējas ietekmes (citu personu, politisku, reliģisku vai sociālu

grupu interesēm).

1.2.7. Katra darbinieka pienākums ir katru dienu šīs ētikas normas ievērot, strādāt

saskaņā ar tām un pilnveidot tās.

1.2.8. Jebkurš darbinieks no darba brīvajā laikā ir juridiski brīvs darboties dažādos

interešu klubos un asociācijās pēc paša gribas.

1.3. Lojalitāte

1.3.1. Darbinieki ir uzticīgi uzņēmuma darbības mērķiem un pamatvērtībām. Darba

pienākumi tiek veikti, lai celtu savas profesijas godu un novērstu jebkādas darbības,

kuras var būt negodīgas un neētiskas.

1.3.2. Pildot darba pienākumus un arī ārpus noteiktā darba laika, darbinieki, jo sevišķi

augstāka līmeņa vadība, rīkojas saskaņā ar uzņēmuma vērtībām, lai tiktu saglabāta un

vairota uzņēmuma reputācija.

1.3.3. Lojalitāte nozīmē ne tikai uzticēto pienākumu un norādījumu izpildi, bet arī radošu

līdzdalību, profesionālu atbalstu un padomu attiecībās ar citiem kolēģiem.

1.3.4. Ierašanās darbā narkotiku, medikamentu un alkoholisko vielu ietekmē ir stingri

aizliegta. Kā arī šo vielu lietošana, tirdzniecība vai izplatīšana uzņēmuma teritorijā ir

stingri aizliegta.

1.4. Profesionalitāte

1.4.1. Uzņēmums strādā saskaņā ar starptautiskajām tiesību normām, nacionālajiem

likumiem, noteikumiem un regulām, kas attiecas uz atbilstošo uzņēmējdarbības nozari,

kā arī izstrādā uzņēmuma iekšējās instrukcijas.

1.4.2. Darbinieki rūpējas par nepārtrauktu profesionālās kvalifikācijas celšanu un

pieredzes gūšanu: ir uzņēmīgi, mērķtiecīgi, izrāda iniciatīvu, regulāri papildina savas

profesionālās zināšanas lasot nozares literatūru, apmeklējot seminārus un izglītojošus

kursus, kā arī seko līdzi procesiem atbilstošajā nozarē Latvijā un pasaulē, un sniedz

priekšlikumus darba uzlabošanai un pilnveidošanai.

1.4.3. Uzņēmums dod priekšroku atbalstīt un apmācīt darbiniekus, nevis nekavējoties

sodīt par nepareizu rīcību. Darbinieki jautā padomu augstāka līmeņa vadītājam vai

kolēģim ar attiecīgo kompetenci.

1.4.4. Darbinieki un darba vadītāji uztur abpusēji labas attiecības. Ir gatavi regulāri sniegt

un saņemt konstruktīvu un atklātu novērtējumu.

1.5 Cieņa

1.5.1. Uzņēmumā tiek ievērotas cilvēktiesības.

1.5.1.1. Neviens darbinieks nedrīkst ciest ne garīgi, ne fiziski, darot savu darbu.

1.5.1.2. Darbinieki drīkst brīvi paust savu personīgo viedokli gan darba vietā, ja tas

neaizskar kolēģu cieņu, gan brīvajā laikā, ja negrauj uzņēmuma reputāciju.

1.5.1.3. Neviens darbinieks netiek diskriminēts pēc rases, etniskās piederības,

reliģiskiem uzskatiem, vecuma, dzimuma, seksuālās orientācijas, politikās pārliecības,

ģimenes statusa, ienākumu līmeņa un invaliditātes, ja tāda ir.

1.5.1.4. Aizskaroša uzvedība, tai skaitā iebaidīšana, uzmākšanās (ārpusreglamenta

attiecības), vardarbība, kā arī aizskarošu mutisku, drukātu un elektronisku materiālu

izplatīšana ir stingri aizliegta.

1.5.1.5. Bērnu darbs ir pilnīgi aizliegts.

1.5.2. Darbinieki izturas ar cieņu pret cilvēku ar citādu pieredzi un atzīst atšķirīgumu kā

uzņēmuma potenciālu.

1.5.3. Darbinieki respektē un vienlīdzīgi izturas pret jebkuru kolēģi neatkarīgi no viņa

ieņemamā amata uzņēmumā.

1.5.4. Vadība nodrošina saglabāt cieņu pret katra individualitāti.

1.5.5. Izturas ar cieņu pret cita darbinieka dokumentiem, kas saistīti ar viņa tiešajiem

darba pienākumiem. To aplūkošana iespējama tikai saskaņojot ar pašu darbinieku vai

vadību.

1.5.6. Darbinieki aizsargā gan uzņēmuma īpašumu, gan konfidenciālo informāciju un

neizmanto to privātu mērķu sasniegšanai.

1.5.7. Darbinieks sniedz uzņēmumam nepieciešamo personīgo informāciju, kura tiek

saglabāta konfidenciāla un netiek publiskota. Tās publiskošana iespējama tikai iepriekš

saskaņojot ar darbinieku.

2. Komunikācijas ētika

2.1. Lai izvairītos no viedokļu nesakritības publiskajā telpā, uzņēmumā ir izstrādāta

kārtība kā un kad darbinieki publiski pauž uzņēmuma viedokli medijos, investoriem,

finansu un citiem nozaru analītiķiem un konsultantiem.

Neviens darbinieks nedrīkst sniegt komentāru/uzņēmuma viedokli medijiem pirms tas

nav saskaņots ar uzņēmuma sabiedrisko attiecību vadītāju. Arī komentārus investoriem

drīkst sniegt tikai saskaņojot ar uzņēmuma investoru attiecību nodaļu.

2.2. Finansu un visai citai uzņēmuma informācijai, kas tiek pausta medijiem, valsts

iestādēm, sabiedrībai vai citā publiskā telpā ir pilnīga, godīga, precīza un saprotama.

2.3. Darbinieki atturas publiski paust tādu viedokli, kas ir pretējs vai nesavienojams ar

uzņēmuma darbības mērķiem. Publiski paužot atšķirīgu nostāju kādā jautājumā,

personiskais viedoklis stingri un nepārprotami ir nošķirams no uzņēmuma oficiālā

viedokļa.

2.4. Ja ir noticis komunikācijas pārpratums uzņēmuma iekšienē vai attiecībās ar

partneriem, tad uzņēmums nekavējoties to novērš izskaidrojot patieso informāciju.

Pieļaut kļūdas, godīgi atzīt tās un pamatot patiesību, ir cilvēcīga ētiskas rīcības

sastāvdaļa.

2.5. Nepatiesas informācijas minēšana un konkurentu nomelnošana ir stingri aizliegta.

3. Savstarpējās attiecības

3.1. Savstarpējās attiecības ietver sevī arī vērtības aprakstītas sadaļā 1. Pamatvērtības

un

sadaļā 2. Komunikācijas Ētika.

3.2. Darbinieki sadarbojas ar kolēģiem, sniedzot un saņemot nepieciešamo palīdzību

profesionālo pienākumu izpildē un ļaunprātīgi neizmanto kolēģu uzticēšanos.

3.3. Nav pieļaujama kolēģu pazemošana, publiska kritika un ciniska attieksme. Uz

kļūdām darba procesā norāda personīgi. Vērtē kolēģa darbu, nevis viņa personību vai

uzskatus.

3.4. Darbinieki izvairās no konfliktiem, bet, ja tādi radušies, risina tos konstruktīvas

sadarbības ceļā. Darbinieks ciena ikviena tiesības uz savu viedokli, ņem vērā citu

uzskatus, nevienu neaizskarot un neaizvainojot personiski.

3.5. Darbinieki šķir privāto dzīvi no darba attiecībām un neizmanto darba laiku, lai risinātu

privātās dzīves problēmas, ja tādas radušās.

4. Interešu konflikts

4.1. Ja tiek pamanīta iespēja nonākt personīgā vai uzņēmuma interešu konfliktā,

izmantojot sev uzticēto varu vai izmantojot uzņēmuma kapitālu vai citus resursus, gūstot

personīgu labumu, nekavējoties ziņot vadītājam vai patstāvīgi pieņemt atbilstošus

lēmumus, lai izbeigtu šādu situāciju.

4.2. Rodoties interešu konfliktam, darbinieki informē vadītāju un pārtrauc savu līdzdalību

lēmumu pieņemšanā, atsakās no tādu darba pienākumu veikšanas, kas saistīti ar savām

vai 3.personas (mantiskām vai nemantiskām) interesēm.

4.3. Darbinieki nav tiesīgi pieņemt jebkādus materiālus vai nemateriālus labumus u.c.

priekšrocības (ziedojumus un dāvanas, aizdevumus vai citus maksājumus no

organizācijas vai privātpersonas, kas var ietekmēt vai radīt šaubas par kāda pienākuma

vai izpildes objektivitāti.

4.4. Darbinieki neiesaistās tādās privātās aktivitātēs, kā arī atturas no tādiem blakus

darbiem un amatu savienošanas, kas traucē atbildīgi un profesionāli veikt savus amata

pienākumus, kā arī radīt aizdomas par potenciāliem, šķietamiem vai reāliem interešu

konfliktiem.

4.5. Ar darba pienākumu izpildi nesaistītām vajadzībām darba laikā uzņēmuma resursus

lieto atbilstoši katra uzņēmuma iekšēji izstrādātiem noteikumiem.

5. Prasības ētikas kodeksa ieviešanai

Šajā sadaļā minētas minimālās prasības, kādas uzņēmumam būtu jāievēro Ētikas

Kodeksa ieviešanas laikā.

Ja uzņēmuma darbinieks vai partneris rīkojas neētiski, uzņēmuma darbinieks var norādīt

uz rakstīto Ētikas Kodeksu un teikt: “Piedodiet, es tā nevaru rīkoties, jo Ētikas Kodeksā ir

rakstīts, ka tas nav atļauts”.

5.1 Struktūra un atbildība uzņēmumā

5.1.1. Valdes priekšsēdētājs sadarbībā ar uzņēmuma valdi, kvalitātes vadītāju, juristu un

biroja vadītāju izstrādā Ētikas Kodeksu un nodrošina resursus tās ieviešanai.

5.1.2. Ražošanas direktors, tehniskais direktors, komercdirektors un finansu direktors ir

atbildīgi par Ētikas Kodeksa konsekventu ieviešanu savā struktūrā, nodrošinot pilnu

procesa pārvaldīšanu.

5.1.3. Valdes priekšsēdētājam jāsaņem darbinieku izpratne un uzticību par Ētikas

Kodeksa nepieciešamību, tikai tā kodekss veiksmīgi strādā visos uzņēmuma darbības

līmeņos.

5.2. Ētikas kodeksa apmācība

5.2.1 Uzņēmuma darbiniekiem, arī vadītājiem tiek nodrošināta apmācība par Ētikas

Kodeksu.

5.2.2. Apmācības notiek sekojoši:

5.2.2.1. Ētikas kodekss ir pieejams drukātā veidā uzņēmuma mājas lapā un lokālajā

intranetā, un darbinieki to apgūst patstāvīgi. Šīs apmācības ietvaros darbinieki gan

elektroniski, gan tiešas komunikācijas veidā uzdod jautājumus valdes priekšsēdētājam

vai attiecīgās struktūrvienības direktoram.

Uzņēmuma darbinieki var vērsties ar jautājumiem pie kvalitātes vadītāja, jurista vai biroja

vadītājas, kuri palīdz risināt ētikas dilemmas. Informē par uzņēmuma „labāko praksi”,

piedāvā piemērus, lai kolēģi patiešām izprastu un nākošreiz jau paši atrisinātu līdzīgas

situāciju.

5.2.2.2. Apmācības tiek veiktas arī atsevišķi pa nodaļām (kuras pakļautas attiecīgam

direktoram) vai savukārt apakšnodaļās vai cehos..

5.2.3. Valdes priekšsēdētājs pieņem lēmumu attiecībā uz to, vai darbiniekiem ar savu

parakstu jāapstiprina, ka ir iepazinušies ar Ētikas Kodeksu, un šis dokuments kalpo kā

pielikums darba līgumam, līdz ar to ir darba attiecību neatņemama sastāvdaļa, kura ir ļoti

strikti jāievēro.

Jaunajiem darbiniekiem ir jāiziet ievada apmācības kurss pie struktūrvienības vadītāja.

6. Ētikas kodeksa ieviešana un izpilde

6.1. Ikviena darbinieka pienākums ir veikt savus darba uzdevumus saskaņā ar

uzņēmuma Ētikas Kodeksu, kā arī citiem uzņēmuma noteikumiem un izstrādātajām

vadlīnijām.

6.2. Vadītāji ar savu nostāju un rīcību rāda piemēru darbiniekiem, kā arī atbild uz

darbinieku jautājumiem par ētikas dilemmām, ja tādas ir radušās.

6.3. Uzņēmumā tiek ziņots tiešajam vadītājam vai direktoriem, ja kāds novēro noteikumu

pārkāpumus.

6.4.Par ziņošanas mehānisma darbības uzturēšanu atbild valdes priekšsēdētājs. Par

pārkāpumiem, kas saistīti ar cilvēktiesībām un darba apstākļiem, ziņo savam tiešajam

vadītājam, direktoram vai valdes priekšsēdētājam. Ja arī vadītājs ir iejaukts, tad jāziņo

augstāka līmeņa vadītājam. Iespējama pat ārkārtēja īpašnieku kopsapulces sasaukšana.

Valdes priekšsēdētājs garantē, ka nesekos nekāda diskriminācija vai cita atmaksa

darbiniekam, kurš ziņojis par pārkāpumiem.

Pastāv 2 veidu ziņošanas mehānismi: pirmkārt, par nopietniem pārkāpumiem iekšējā

intranetā (Share point) vadošais darbinieks var ziņot valdes priekšsēdētājam. Lieta tiek

izskatīta nākošajā uzņēmuma darbu pārskata sapulcē, taču steidzamos gadījums, valdes

priekšsēdētājs rīkojas nekavējoties.

Vienkāršākās situācijās mutiski vai rakstiski var vērsties pie sava tiešā vadītāja, kvalitātes

vadītājas, biroja vadītāja vai jurista.

Ziņotājam tiek nodrošināta pilnīga konfidencialitāte.

6.5. Darbinieki jebkurā laikā var arī lūgt padomu valdes priekšsēdētājam, direktoriem,

biroja vadītājai, kvalitātes vadītājai vai juristam par Ētikas Kodeksu vai ieteikt tā

pilnveidošanas iespējas.

6.6 Ir izstrādāta kārtība, kā tiek risināti Ētikas Kodeksa neievērošanas un tā būtisku

noteikumu pārkāpumu gadījumi.

Noteikumi ir jāievēro visiem darbiniekiem un izņēmuma gadījumus izvērtē individuāli.

Kāda noteikuma neievērošana var tikt akceptēta tikai vienojoties ar vadību izņēmuma

kārtā. Savukārt kāds no uzņēmuma vadības var neievērot šos noteikumus, tikai

saskaņojot tos ar uzņēmuma valdi.

Pārkāpumu gadījumā tiek piemēroti disciplināri sodi, līdz pat darba attiecību

pārtraukšanas. Nopietnākos pārkāpumu gadījumos tas var novest pie civilās un

kriminālas atbildības.

6.7. Par nopietniem pārkāpumiem ziņas tiek izplatītas visā uzņēmumā, lai samazinātu

šādu gadījumu atkārtošanos nākotnē un lai radītu praksi, ka tas ir nosodāmi.

6.8. Arī par dažādiem dilemmas gadījumiem ziņas var tikt izplatītas visā uzņēmumā, lai

darbinieki varētu mācīties un citās reizēs pieņemt atbilstošus lēmumus.

7. Ētikas kodeksa uzraudzība un pilnveidošana

7.1. Uzņēmuma reputāciju veido visi darbinieki, jo katram ir jāpieņem kādi lēmumi un

katrs darbinieks tiek identificēts ar uzņēmumu. Darbinieki var nonākt ētikas pretrunās,

tāpēc uzņēmuma vadība un struktūrvienības vadītājs uzrauga Kodeksa pielietojumu

praksē, periodiski pārbaudot tā piemērotību, adekvātumu un efektivitāti visos uzņēmuma

līmeņos, nepieciešamības gadījumā pilnveidojot to.

7.2. Struktūrvienības vadītājs pēc ikdienas novērojumiem un pārrunām ar darbiniekiem

izvērtē Ētikas kodeksa piemērotību un ievērošanu.

7.3. Pārbaudes rezultātus un secinājumus, ja tie neapstiprina kodeksa piemērotību un

ievērošanu, struktūrvienības vadītājs ziņo valdes priekšsēdētājam vai tiešajam vadītājam

(direktoram).

7.4. Dažāda līmeņa vadītājiem vēlams saglabāt dokumentāciju par dažādām Kodeksa

dilemmām, lai nākotnē būtu vieglāk pieņemt lēmumus, atsaucoties jau uz notikušiem

gadījumiem.